Doktorantūras grantu veido divas daļas - doktoranta atalgojums, kas paredzēts iesaistei studiju vai zinātniski pētnieciskajā darbā augstākās izglītības institūcijā vai tās partnerorganizācijā, kur tiek izstrādāts promocijas darbs vai tā daļa, kā arī finansējums pētniecības veikšanai.

Doktoranta iesaiste studiju vai zinātniski pētnieciskajā darbā būs jānodrošina vismaz 12 mēnešus, nepārsniedzot 50% no pilnas darba slodzes mēnesī. Tā kā doktorantūras granti veido tikai daļu no doktoranta nodarbinātības pētniecībā un attīstībā, finansējuma saņēmējiem būs jānodrošina doktorantiem papildu darba slodzi vismaz 25% no pilnas darba slodzes.

Līdz 2029.gada nogalei atbalstītajās struktūrās plānots izveidot 66 pilna laika slodzes darbvietas, visvairāk no tām - Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) projektos, vismaz 22 katrā no tām. Savukārt Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu studiju vai zinātniski pētnieciskajam darbam saņems 264 doktoranti.

Pēc doktorantūras granta līguma termiņa beigām finansējuma saņēmējam vai attiecīgajam sadarbības partnerim, pie kura projekta laikā ir izveidota jaunā amata vieta, būs jānodrošina tās saglabāšana un finansēšana no pašu līdzekļiem vismaz vienu gadu, tai skaitā iespēju robežās finansējot arī pētniecības izmaksas.

Plānotais kopējais finansējums ir 19,14 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums 16,27 miljoni eiro un valsts budžeta līdzfinansējums ne mazāk kā 2 871 000 eiro. Pasākuma īstenošanai kopējais plānotais finansējums ir 16 121 138 eiro, tai skaitā ERAF finansējums 13 702 967 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums. Ventspils Augstskolai, kas projektu īstenos ar Vidzemes Augstskolu, būs pieejami 305 324 eiro.

IZM vērš uzmanību uz nepietiekamo zinātnisko darbinieku skaitu, kas esot tiešā veidā saistīts arī ar doktorantu un doktora grāda ieguvēju skaita dinamiku - mazā doktoru skaita dēļ augstākās izglītības un zinātnes sistēma nevar nodrošināt uzņēmējdarbības sektoram nepieciešamo cilvēkresursu.

Par būtisku iemeslu doktorantu lielajam atbirumam IZM sauc doktoranta zemo ienākumu apmēru - stipendiju 113,83 eiro mēnesī. Lai segtu savus izdevumus, doktoranti un grāda pretendenti paralēli strādā citur, un nevar pilnībā koncentrēties uz doktorantūras studiju programmas apgūšanu un promocijas darba izstrādi.

IZM pārstāvji norādīja, ka vidēji Eiropā zinātnisko darbinieku īpatsvars kopējā nodarbinātības struktūrā ir 1,53 iepretim Latvijas rādītājam, kas ir 0,74. Ja valsts vēlas pietuvoties Eiropas līmenim, tad būtu jādomā par speciālistu piesaistīšanu no ārvalstīm.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša: "Šis ir būtisks pagrieziens tajā, vai izglītība ir vērtība. Vai mēs novērtējam datus, analizējam tos. Tā ir arī finansējuma novirzīšana. Mēs nevaram vienkārši pateikt, ka mums vajag doktorus valsts pārvaldē, un tad to nefinansēt," pārliecināta ir Čakša.

Raksta autors: LETA

Kārlis Krēsliņš iepriekš bijis prorektors un rektors Ventspils Augstskolā (VeA), kā programmas direktors vadījis studiju programmu SSE Riga "Executive MBA" jeb augstākā līmeņa vadītāju maģistrantūras programmu ekonomikā un biznesā un bijis arī šīs augstskolas asociētais profesors. Šobrīd aktīvi darbojas kā docētājs ViA, Ventspils Augstskolā un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas kopīgajā doktorantūras programmā "Ekonomika un uzņēmējdarbība" kursā "Ekonomika un bizness" kursa daļu "Jaunuzņēmumu attīstības tendences". Līdz šim gadam K. Krēsliņš bija Latvijas Tehnoloģisko universitāšu un augstskolu konsorcija valdes priekšsēdētājs. Kārlis ir ieguvis doktora grādu Lafboro universitātē (Loughborough University) Liebritānijā. 

Uzsākot darbu prorektora amatā, Kārlis Krēsliņš atzīst:  
"Sajūtas ir iedvesmojošas un tikai pozitīvas. Jau paspēju satikt vairākus ViA kolēģus, aizvadīju pirmās sarunas - ļoti sirsnīgas, jaukas un reizē konstruktīvas. Uzskatu par lielu godu, ka man ir šī iespēja pievienoties radošajam ViA kolektīvam!" 

Kārļa pētniecisko un akadēmisko interešu lokā ir tādi jautājumi kā inovāciju un tehnoloģiju vadība, jaunuzņēmumu veidošanās un citi. Strādājot jaunajā amatā, K. Krēsliņš plāno darīt visu, lai sekmētu tālāku ViA attīstību, konkrēti studiju un zinātņu jomā - kvalitātes nodrošināšana, studējošo skaita pieaugums, sekmīgs ViA kā zinātniskās institūcijas novērtējums, doktorantūras skola un, protams, visās aktivitātēs nepiemirst par inovācijām un radošumu. 

Tajā aicināti pieteikties koka ēku būvniecības un kokrūpniecības nozares speciālisti, studenti, informācijas tehnoloģiju speciālisti, inženieri u.c. interesenti vai nozaru entuziasti un eksperti, kuriem šajā tēmā ir idejas. Tāpat aicinām piedalīties arī uzņēmumus, kas ir gatavi piedāvāt savu darbinieku komandas un laiku inovatīvu risinājumu izstrādei šādās tēmās: Digitalizācija koka un apritīgu ēku būvniecībā; Atkārtoti izmantojamas un transformējamas skatuves; Transformējami koka interjeri.

ViA studiju programmas “Ilgtspējīga ēku būvniecība” (Jaunā Būvniecības skola) direktore p.i. Marija Katrīna Dambe:
“Realizējot Vidzemes Augstskolas studiju programmu “Ilgtspējīga ēku būvniecība”, mums jau ir izveidojusies lieliska sadarbība starp studējošajiem un darba devējiem-nozares uzņēmējiem un organizācijām, un hakatons ir vēl viena forma, kādā varam pastiprināt gan sadarbību, gan sniegt ieguldījumu nozarēs un sinerģiju veidošanā starp tām: koksnes produktu ražošanā, koka ēku būvniecībā, informācijas tehnoloģijās u.c. Jau šajā pavasarī notikušais “mazais hakatons” apliecināja gan ideju potenciālu, gan pieprasījumu pēc šādas inovāciju radīšanas formas. Tāpēc esam pārliecināti, ka pasākums februārī būs ar vēl lielāku pienesumu nozarēm.”

“Ceturtais Vidzemes koksnes hakatons aicina uzņēmējus, studentus un nozares profesionāļus iesaistīties inovatīvu risinājumu radīšanā kokrūpniecības nozarei. Uzsverot starpnozaru sadarbības nozīmi, koka būvniecības, mežsaimniecības un IT nozares eksperti un studenti tiek aicināti izmantot savas zināšanas un pieredzi, lai kopīgi rastu risinājumus dažādiem izaicinājumiem un sniegtu būtisku ieguldījumu efektīvākai kokrūpniecības nozares attīstībai,” iezīmē Ieva Kreile, Vidzemes plānošanas reģiona vecākā eksperte.

Hakatons jeb ideju maratons ir ideju ģenerēšanas pasākums, kura laikā izveidotas komandas rada jaunus un inovatīvus risinājumus dažādiem noteiktajiem izaicinājumiem īsā laika posmā. Hakatons ir satikšanās vieta dažāda līmeņa un profesiju pārstāvjiem un entuziastiem. Lai tajā piedalītos, nav nepieciešams būt profesionālim, pasākuma formāts nav domāts tikai studentiem.

Kopējais ideju prezentēšanas mērķis ir veicināt pašvaldības, augstākās izglītības iestāžu, uzņēmējdarbības un dažādu citu sabiedrības grupu sadarbību uzņēmējdarbības attīstībai Vidzemes plānošanas reģionā.

Hakatona laikā radītās idejas pieder komandām, kuras tās radījušas. Ja komanda uzvar kādā no izaicinājumiem, tā tiek aicināta iesaistīties idejas īstenošanā vai tālākajā attīstībā kopā ar uzdevuma autoru.

Pasākuma valoda: angļu. Vairāk informācijas par pasākumu var lasīt, kā arī pieteikties šeit: https://hakatons.vidzeme.lv

Koksnes tehnoloģiju hakatons norisināsies Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centra projektā “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā”, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus, kā arī ar Erasmus+ jaukta tipa intensīvās programmas (no angļu val.: Blended Intensive Program) atbalstu.

Informāciju sagatavoja:
Vidzemes Augstskolas Komunikācijas grupa
Tālr: 26418755
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Šogad starp trīs godalgotajiem darbiem ierindojās arī divi Vidzemes Augstskolas SZF fakultātes Tūrisma virzienā izstrādātie darbi. Otro vietu ieguva Dāvis Strauts ar darbu “Kā nākotnē mainīsies tūrisma galamērķu pārvaldība? Pašvaldības aģentūras modelis galamērķa pārvaldībā.” Dažas no secinātajām atziņām ietver fokusēšanos uz izmērāmiem sasniedzamajiem rezultātiem, precīzāku galamērķa pārvaldības funkciju izpildi, aktīvāku sadarbību ar uzņēmējiem, lielāku koncentrēšanos uz digitālo mārketingu, izzūdošu nozīmi klasiskiem tūrisma informācijas centriem u.c. Trešo vietu ieguva Jana Vainovska par izstrādāto pētījumu “Facebook un Google maksas reklāmas salīdzinājums brīvdienu māju kontekstā integrētā mārketinga komunikācijā.” Lai atbildētu uz šo jautājumu, Jana vispirms izstrādāja kādas Līgatnes brīvdienu mājas mārketinga stratēģiju. Kā arī eksperimentēja ar reklāmu izvietošanu un salīdzinājumu, secinot, ka reklāma Meta kanālos (Facebook un Instragram) ir piemērotākas nedārgu produktu pārdošanai un atpazīstamības veicināšanai, attiecību uzturēšanai, bet Google – mērķtiecīgu darbību veicināšanai. Abu godalgoto pētniecisko darbu vadītājs bija Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, vadošais pētnieks Andris Klepers. “Patiess gandarījums par labo sadarbību ar studentiem un viņu mērķtiecīgu motivāciju. Sniedzot labu pētniecisko metožu ietvaru un dedzīgi meklējot risinājumus aktuālām tūrisma nozares problēmām, var pārnest teorētiskās zināšanas praksē, testēt to iedarbību un panākt labu rezultātu,” piebilst Andris Klepers.

Vairāk par konkursu un tūrisma foruma norisi https://www.turismaforums.lv/
Foto no: https://travelnews.lv/foto/?gid=11654